1F_12: Mans bērns, atzīsti savu bezspēcību un ļauj sevi mīlēt, dāvājot savus «jā». Saņem šo Mīlestības straumi, ko šobrīd izleju tavā sirdī! Es tevi maigi mīlu.

1C_06: Mans nabaga maziņais, Mana nabaga maziņā, nāc paslēpies Manās rokās. Es gribu tevi pieglaust pie Savas Sirds. Gribu tevī izliet Mīlestības straumi; vienīgi ar Mīlestības palīdzību Es varu izkausēt tavas bailes un pārcirst tavas saites. Ik reizi, kad tevi pārņem šīs bailes, ieej vēl vairāk sevī, nokāp vēl dziļāk, lai sastaptu Mani. Es tevi mīlu.

3B_13: Mans maziņais, Mana maziņā, tu nedrīksti atstāt novārtā būtisko uz tā rēķina, kas ir otršķirīgs. Būtiska ir ciešā sadraudzība starp mums, bet otršķirīgs ir viss, kas atrodas ārpus mūsu tuvajām attiecībām, kas Man ir ar tevi un tev ar Mani, savu Dievu.

1E_34: Mans bērns, pat ļaudams iztēlei brīvu vaļu, tu nevari aptvert ne mazu daļiņu no Dieva, Mūsu Tēva, Mīlestības. Viņa Sirds ir Mīlestības Uguns, nedziestoša Uguns, kas nemitīgi atjaunojas un nekad neizdeg. Ik reizi, kad tu saki «jā», ļaudams sevi mīlēt, tevī ienāk Mīlestība.

2B_35: Mans bērns, Mans Prieks ir ļoti liels, stunda ir pienākusi, Mana Sirds ir plaši atvērta, lai tevi uzņemtu... lai uzņemtu jūs; lai Es jūs paceltu Savās Tēva un Mātes rokās un pieglaustu pie Savas Sirds, kas deg Mīlestībā, un lai tad jūs varētu sadzirdēt savās ausīs maigus čukstus: «Es jūs mīlu. Es tevi mīlu, Es tevi mīlu, Es tevi mīlu. Jūsu Tēvs, tavs Tēvs.»

1C_03: Mans bērns, nāc saritinies Manās rokās. Ļauj sevi mīlēt! Tas šobrīd tev ir pats labākais. Es vēlos ar tevi runāt no sirds uz sirdi. Nāc! Nāc! Ļauj sevi mīlēt! Nāc! Nav atlicis vairs daudz laika, lai tu ļautu sevi šķīstīt Manas Mīlestības Ugunij, jo citādi tevi šķīstīs pārbaudījumu uguns.

1D_35: Mans bērns, neļauj, lai tevi aptur vai aizkavē Ienaidnieks, kurš allaž nāk sēt šaubas vai atstāt jūs pārliecībā – pirms vēl esat lūgušies vai runājuši –, ka otrs cilvēks nepieņems to, ko viņam sacīsiet. Mācies paļauties uz Tēvu, kurš ir neiespējamā Dievs.

3A_17: Mans bērns, lai tava misija spētu pilnībā īstenoties, tev jāpiekrīt nomirt pašam sev, saviem plāniem, savam domāšanas, esamības un rīcības veidam. Tikai caur šo nomiršanu pašam sev tu aizvien vairāk būsi Manas Darbības liecinieks. Šī nomiršana nenotiek bez ciešanām, bet tas, cik ātri tā panāks Tēva gribētās pārvērtības, atkarīgs no tā, kā tu šīs ciešanas uzņemsi.

1B_25: Mans bērns, tu bieži prāto, kas tev būtu jādara, lai būtu Man patīkamāks. Taču svarīgi ir nevis «darīt», bet «būt». Man vajadzīgi cilvēki, kuri kļūst Mīlestība. Kļūstot Mīlestība, tu kļūsti patiess liecinieks, balsts Manai jaunajai Baznīcai.

1C_19: Mans maziņais, Mana maziņā, pirmais «jā», kas tev jādod, ir atzīt, ka Dievs tevi mīl. Otrais «jā» – ka mīli sevi tādu, kādu Dievs tevi radījis. Vēlāk sekos «jā» Ienaidnieka novīto saišu saraušanai un vēl dziļākai ieiešanai Dieva Sirdī. Mīlestības ceļš ir vienkāršs un viegls tam vai tai, kuri sākuši to iet, nedomādami vairs ne par ko citu.